Ilgu laiku, pirms cilvēki, bites un koki klīda pa pasauli, to apdzīvoja mikroorganismi. Lielākā daļa dzīvības uz Zemes ir mūsu acīm ir nesaredzama, vēl aizvien mikrobiāla. Vīrusi un baktērijas nereti tiek asociētas ar netīrību un slimībām, tomēr vairums mikroorganismu cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm ir vitāli nepieciešami. Tie ir ekosistēmu pionieri, atmosfēras regulētāji un visu daudzšūnu radību priekšteči. 

 

Projekts Mikrobiālie Rūnakmeņi aicina iepazīt un novērtēt šo dabas neredzamo daļu. Rūnakmeņi tradicionāli tika veidoti krietnu cilvēku un to sasniegumu piemiņai. Cildinoši vēstījumi tika iekalti akmenī, lai vēl paaudzēm ilgi šīs personas tiktu pieminētas. Mikrobiālie Rūnakmeņi vēsta par mikroorganismu varoņdarbiem, kas likuši pamatus, un turpina uzturēt līdzsvaru, dzīvībai uz planētas Zeme. Attēloto organismu atlase tika veikta sadarbībā ar mikrobiologiem, kā arī sniegta paplašināta informācija par katru sugu, kas atrodama šajā mājas lapā.

 

Dodies pastaigā un sastop rūnakmeņus, kas godina mūsu senčus, kuri arī šodien mīt tepat, Gaujas nacionālajā parkā.

MIKROBIĀLIE RŪNAKMEŅI

Atklāj vairāk par katru mikroorganismu zemāk

CIĀNBAKTĒRIJAS

Ciānbaktērijas ir viena no senākajām mikroorganismu grupām, kas veic fotosintēzi. Tās sintezē organiskās vielas no oglekļa dioksīda un ūdens molekulām, izmantojot Saules enerģiju, un šajā procesā izdala skābekli. Ciānbaktērijas ir atrodamas praktiski visur: okeānos, saldūdens ūdenstilpēs, uz mitriem iežiem un augsnes virskārtā. Ciānbaktērijas ir arī daudzu ķērpju sastāvā. 

Ciānbaktēriju masveida savairošanās pirms 3,5 miljardiem gadu izraisīja brīvā skābekļa uzkrāšanos Zemes atmosfērā. Tas nodrošināja turpmākos ar skābekli saistītos evolūcijas procesus, kas pilnībā mainīja dzīvību uz planētas Zeme. Arī mūsdienās ciānbaktērijas spēlē nozīmīgu lomu skābekļa koncentrācijas palielināšanā un oglekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanā gaisā. Aptuveni pusi no skābekļa, ko ieelpojam, izdala šīs baktērijas. Otru pusi izdala sauszemes augi, kas piekopj fotosintēzi, izmantojot domesticētas (endosimbiotiskas) ciānbaktērijas - hloroplastus. Tādējādi katru skābekļa molekulu, ko ieelpojam, ir radījušas ciānbaktērijas vai viņu pēcteči.

Bet to var būt arī par daudz. Ciānbaktēriju masveida savairošanos ūdenstilpēs sauc par ūdens “ziedēšanu”. Dažas no tām izdala spēcīgus toksīnus, kas var novest pie zivju, vēžveidīgo un citu organismu bojāejas. Ūdens “ziedēšanu” galvenokārt veicina bezvējš, klimata sasilšana un piesārņojums. Ziedēšanas intensitāti un biežumu iespējams samazināt, ierobežojot mēslojumu izskalošanu no lauksaimniecības zemēm un citu, neattīrītu notekūdeņu ieplūdi ūdens tilpnēs.

Thmb_Cyanobacteria.jpg

Skābekļa radītājas un visu augu priekšteces - ciānbaktērijas - turpina sniegt mums dzīvību katrā elpas vilcienā.

 

Mākslinieks - Filips Staņislavskis link

Mikrobiologi - Prof. Dr. Vizma Nikolajeva, PhD Laura Žorža, PhD Māris Seņkovs

Konsultācijas  - Edgars Bojārs (ainavekologs) 

Atbalstītāji - Zaļās Villas Kvartāls, Dutkas Dolomīta Karjers, Mūkusalas Darbnīcu Parks 

Projekts izstrādāts Mākslas festivālam GreenFest'21 link